სამკაული ოქროს საწმისის ქვეყნიდან
-
Upload
georgian-national-museum -
Category
Documents
-
view
508 -
download
0
description
Transcript of სამკაული ოქროს საწმისის ქვეყნიდან
“kavkasionidan gamomdinare mraval nakaduls
uCinari oqros qviSa Camoaqvs. adgilobrivi
macxovreblebi mdinareSi sqelmatyliani cxvris
tyavebs deben da agroveben qviSas, romelic
am tyavze rCeba. albaT, amgvarive iyo aietis
sawmisic” (apaine, “miTridates omebi”). berZeni
da romaeli mwerlebis mier aRwerili oqros
mopovebis es wesi dRemde Semoinaxa saqarTveloSi,
kerZod, svaneTSi. oqros sawmisi, romlis
mosapoveblad iasonis meTaurobiT eladis
saukeTeso gmirebma argonavtebma “yvelasTvis
sanukvari argoTi” (homerosi, “odisea”)
ganaxorcieles berZenTa pirveli Soreuli
sazRvao eqspedicia, kolxeTis mefe aieti -
heliosis vaJi da oqros sawmisis mflobeli, kolxi
princesa - grZneuli medea, romelic evripides
mier Seqmnili sakuTari Svilebis mkvlelis saxis
Semdeg erT-erT yvelaze dramatul personaJad
iqca evropul kulturaSi _ rom ara kolxeTis
arqeologiuri aRmoCenebi, yovelive es mxolod
argonavtebis miTad darCeboda, romelic
mraval cnobil literaturul nawarmoebsa da
xelovnebis nimuSs daedo safuZvlad. swored im
periodSi, roca argonavtebis miTiuri laSqroba
ivaraudeba, e. i. Zv. w. II aTaswleulis meore
naxevarSi, iseTi kultura, rogoric dasavleT
saqarTvelos teritoriazea gamovlenili
yvela mTavari maxasiaTebliT (arqiteq tura,
TviTmyofadi keramika, brinjaos nawarmi da a. S.),
mTel SavizRvispireTSi sxvagan arsad dasturdeba.
Zv. w. III aTaswleulis meore naxevrisa da Zv. w. I
aTaswleulis pirveli naxevris kolxuri kultura
da rac mTavaria, misi organuli nawili
სამკაული ოქროს საწმისის ქვეყნიდან
Gold Necklace, Vani, mid-5th century B.C.
84
_ kolxeTSi auracxeli raodenobiT aRmoCenili
oqros samkauli, cxadyofs, Tu ratom daukavSires
berZnebma oqros sawmisi SavizRvispireTSi mdebare
swored am qveyanas, romelsac isini jer kidev Zv. w.
VIII saukunidan moyolebuli “kolxidas” uwodeben.
kolxuri oqros samkauli, romelmac antikur
samyaroSi daimkvidra sakuTari adgili berZnuli,
aqemeniduri (sparsuli), etruskuli da skviTuri
samkaulis gverdiT, xolo dRes, msoflios wamyvan
muzeumebSi organizebuli gamofenebis cikliT
milionobiT mnaxvels gaacno saqarTvelo rogorc
oqros sawmisis qveyana, mxolod erT-erTi etapia
qarTuli oqromWedlobis ganviTarebis istoriaSi.
saqarTvelos erovnuli muzeumis simon
janaSias saxelobis saqarTvelos muzeumSi 2011
wels gaixsna ukanaskneli wlebis aRmoCenebiT
gamdidrebuli da ganaxlebuli mudmivmoqmedi
gamofena “arqeologiuri saganZuri”, sadac
mxolod saqarTvelos teritoriaze aRmoCenili
da rac mTavaria, umeteswilad adgilobrivad
damzadebuli oqrosa da vercxlis samkauliT,
agreTve sxva ZvirfaseulobiT warmodgenilia
qarTuli oqromWedlobis ganviTarebis gza Zv. w. III
aTaswleulidan - ax. w. IV saukunemde.
saqarTvelo ara mxolod oqromWedlobis mdidari
tradiciebis mqone qveyanaa, aramed oqros samTo
wesiT mopovebis uZveles keradaa miCneuli.
qvemo qarTlSi, adgil saydrisSi gamovlenili
oqros maRaroebi, romlebic iqve aRmoCenili
qvis iaraRebisa da keramikis safuZvelze Zv. w.
IV aTaswleulis dasasruliTa da III aTaswleulis
dasawyisiT TariRdeba, naxevari aTaswleuliT
win uswrebs egviptis aRmosavleT udabnos oqros
maRaroebs.
didi raodenobiT oqrosa da vercxlis samkaulis
sxvadasxva formebi - yelsabamebi, sakinZebi,
samajurebi, sasafeTqle xviebi, beWdebi _
saqarTvelos teritoriaze pirvelad Zv. w. III
aTaswelulis meore naxevridan Cndeba da isini ukve
gamoirCeva rogorc teqnikuri, aseve mxatvruli
Sesrulebis maRali doniT. maTze gamoyenebuli
ornamentuli saxeebi mzis simbolikas ukavSirdeba.
Tavad oqroc mziur liTonadaa miCneuli astralur
religiebSi. oqrosa da vercxlis samkauli,
agreTve oqromWedlobis sxva nimuSebi yvelaze
naTlad metyvelebs im erTi piris maRal socialur
statusze, romelsac gansakuTrebuli pativiT
uzarmazar yorRanul samarxSi krZalavdnen.
dakrZalvis am wesis gamo ewoda “didi yorRanebis
kultura” Zv. w. III aTaswleulis meore naxevarsa da
Zv. w. II aTaswleulis pirvel naxevarSi aRmosavleT
saqarTvelos teritoriaze gavrcelebul kulturas.
saqarTveloSi aRmoCenili oqros uZvelesi
samkauli garkveul msgavsebas avlens uris, uruqis,
trois, mikenis cnobil nimuSebTan, Tumca zusti
paralelebi mas arsad eZebneba.
qarTuli oqromWedlobis aRorZinebis xanaa Zv.
w. VIII-VI saukuneebi, roca Zvirfasi liTonebisgan
damzadebuli samkauli saqarTvelos vrcel
teritoriaze dasturdeba. oqros da vercxlis
mxatvruli damuSavebis wamyvani xerxia granulacia.
am epoqaSi iRebs saTaves tipiuri kolxuri diadema
da sxivana sayureebi, romlebmac ganviTarebis
umaRles safexurs antikur xanaSi miaRwia.
Gold Bracelets, Vani, mid-5th century B.C.
85
Gold Temple Ornaments, Vani, second half of 4th century B.C.
86
Bracelet (gold, almandine, lapis lazuli, malachite), Armaziskhevi, Mtskheta, 3rd -4th centuries A.D.
Necklace (gold, garnets, turquoise), Armaziskhevi, Mtskheta, 2nd century A.D.
kolxeTis samefos politikur-administraciuli
centrebis - sairxisa da vanis Zv. w. V-IV
saukuneebis samarxebSi adgilobrivi
oqormWedlobis nimuSebi aTasobiTaa aRmoCenili.
ara mxolod raodenobiT, aramed mxatvruli
RirebulebiT kolxuri oqros samkauli cxadyofs,
Tu ratom ixsenieba berZnul wyaroebSi
simdidriT ganTqmuli qalaqebis mikenis, sardisa
da babilonis msgavsad kolxeTi epiTetiT -
“oqromravali”.
tradiciebi, romelTa safuZvelze saqarTvelos
teritoriaze saukuneebis ganmavlobaSi
iqmneboda oqros samkauli, Tavs iCens iberiul
oqromWedlobaSi. Zv. w. III saukuneSi Seqmnilma
qarTlis samefom _ iberiam, rogorc mas
berZnul-romauli werilobiTi wyaroebi
moixsenieben, gansakuTrebul politikur da
ekonomikur Zlierebas ax. w. II - III saukuneebSi
miaRwia. warCinebulTa samarxebSi aRmoCenili
oqromWedlobis nimuSebi naTlad asaxavs
qarTlis samefos aRmavlobas, romlis erT-erTi
ganmsazRvreli faqtori mxatvruli xelosnobis
sxvadasxva dargebis, maT Soris, oqromWedlobis
dawinureba gaxda. gare samyarosTan, kerZod
iranTan da romTan mWidro kulturuli
urTierTobebis fonze iberielma ostatebma
ganaviTares feradi qvebiT morTuli samkaulis
sakuTari stili, romelic male gavrcelda
saqarTvelos mTel teritoriaze.
87