Post on 28-Mar-2015
RISKU VADĪBAS PROCESA NOVĒRTĒJUMS SIA XXX
Ziņojums studiju priekšmetā „Risku vadības process”
1
SATURS
SATURS.....................................................................................................................................2
IEVADS......................................................................................................................................3
1. SIA „XXX” SAIMNIECISKĀS UN FINANSIĀLĀS DARBĪBAS ĪSS
RAKSTUROJUMS.....................................................................................................................4
2. RISKU IDENTIFIKĀCIJA.................................................................................................6
2.1.RISKU VEIDI...................................................................................................................6
2.2. RISKU IDENTIFICĒŠANAS METODES......................................................................8
3. RISKU NOVĒRTĒŠANA – RISKU MATRICAS METODE.........................................13
4. RISKU KLASIFIKĀCIJA.................................................................................................14
5.RISKU NOVĒRŠANA UN KONTROLE.............................................................................15
6. RISKU FINANSĒŠANA......................................................................................................17
PRIEKŠLIKUMI......................................................................................................................19
2
IEVADS
Riska vadība ir potenciālo briesmu un nevēlamo gadījumu identifikācijas process,
minēto faktoru varbūtības un seku izpratne un nepieciešamības gadījumā riska
kontrolpasākumu veikšana. Riska vadība ir nepārtraukts pilnveides process.
Šajā darbā tiek aplūkots tipisks mazais mazumtirdzniecības uzņēmums – SIA Xxx.
Ziņojuma mērķis – iepazīties ar SIA „Xxx” darbību un veikt risku vadīšanas procesa
novērtējumu uzņēmumā.
Ziņojuma uzdevumi:
Identificēt uzņēmumā pastāvošos riskus.
Noteikt risku veidus.
Pielietot risku identificēšanas metodes.
Novērtēt identificētos riskus.
Klasificēt riskus.
Izstrādāt priekšlikumus kā šos riskus novērst – kontrolēt.
Ziņojumā ir ietverti 5 attēli, 3 tabulas . Tāpat ir izstrādāti secinājumi un priekšlikumi.
Darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 18 lappusēm.
Uzņēmuma finanšu rādītāju aprēķinu veikšanai ir izmanoti gada pārskati par 2008.un
2009.gadu, tā kā gada pārskats par 2010.gadu vēl nav apstiprināts.
3
1. SIA „XXX” SAIMNIECISKĀS UN FINANSIĀLĀS DARBĪBAS ĪSS
RAKSTUROJUMS
SIA Xxx ir reģistrēts 25.11.1998., savukārt pārreģistrēts Komercreģistrā 05.06.2003. Tā
pamatkapitāls ir 4000 Ls.
Tā darbības veids ir audio un video ierīču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos
(NACE 47.43.) Uzņēmumam nav bijuši ne maksātspējas, ne likvidācijas procesi. Uzņēmums
ieved no ārvalstīm (Polijas, Ķīnas u.c.) dažāds veida elektropreces, audiotehniku,pultis utml.
un veic to tidzniecību Latvijā,pamatā mazumtirdzniecības punktā, bet ir arī daži
vairumpircēji.
Bilances kopsumma uz 2009.gada beigām bija 16522 LVL, salīdzinot ar 2008.gadu tā ir
samazinājusies par trešdaļu, kas skaidrojams ar krājumu un apgrozījuma samazināšanos
ekonomiskās krīzes iespaidā. Uzņēmuma bilancē lielāko īpatsvaru veido krājumi un saistības
Neto apgrozījums 2009.gadā bijis 32244 LVL, bet salīdzinājumam 2008. gadā tas bijis
79965 LVL. Straujais finansiālo rādītāju kritums norāda uz to, ka uzņēmumam ir jāpievērš
pastiprināta uzmanība, jāveic tā darbības izvērtējums, kā arī jāizvērtē pastāvošie riski un jārod
iespējamie variant to kontrolei un novēršanai.
Uzņēmums strādājis ar peļņu 2007.un 2008. gadā, bet 2009.gadu ekonomiskās krīzes
iespaidā tas noslēdzis ar zaudējumiem, arī 2010.gadā pēc pagaidu aprēķiniem gaidāmi
zaudējumi, taču tie būs mazāki nekā 2009.gadā.
1.1. tabula
Uzņēmuma darbības galvenie rādītāji 2007.-2009.gads
2007. 2008. 2009
Bilances kopsumma 41120 24899 16522
Neto apgrozījums 125140 79965 32244
Bruto peļņa 33810 34983 9297
Pārskata gada peļņa/zaudējumi 6647 6118 -9997
Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem
Tabulā 1.1. ietverti galvenie uzņēmumu raksturojošie rādītāji un to izmaiņas pēdējo trīs
gadu laikā.
Stiprās puses Neliels kritums vērojams 2009.gadā, bet tas saistīts ar ekonomisko situāciju
valstī, nevis nepareizu rīcību no vadītāju puses. Labi krājumu un debitoru aprites koeficienti,
4
kas ir virs nozares vidējiem rādītājiem. Uzņēmuma galvenā pozitīvā īpašība ir tas, ka tas
nozarē darbojas jau sen, tam ir savi patstāvīgie klienti, kas ļauj izdzīvot arī šajos grūtajos
krīzes laikos. Turklāt uzņēmums pats importē preci, tādējādi nav lieku starpnieku un ir
iespējams nodrošināt zemāku iepirkuma cenu.
Vājās puses Uzņēmumam ir zemi starpseguma un absolūtās likviditātes rādītāji, kas
skaidrojams ar krājumu lielo īpatsvaru bilancē. Uzņēmuma līdzekļu struktūrā pārāk lielu daļu
aizņem aizņemtais kapitāls, kas var kaitēt uzņēmuma reputācijai kreditoru acīs. Zaudējumi
2009.gadā, kas negatīvi ietekmē gandrīz visus pārējos finanšu rādītājus. Pie vājajām pusēm
varētu pieminēt faktu, ka uzņēmums ieņem salīdzinoši ļoti mazu tirgus daļu, tam ir daudz un
spēcīgi konkurenti, vajadzētu atrast savu nišu, kurā specializēties.
5
2. RISKU IDENTIFIKĀCIJA
2.1.Risku veidi
Komerciālais risks
Komerciālais risks ir sastopams gandrīz jebkurā darbības veidā, arī elektropreču
mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA Xxx, kas aplūkots šajā darbā. Tieši tirdzniecības
uzņēmumiem šis risks ir visrakturīgākais.
R1 - Realizācijas apjoma samazinājums - kas ir cieši saistīts ar klientu pirktspēju. Īpaši
pēdējo gadu laikā ir samazinājusies klientu pirktspēja, kas izskaidrojams vispasaules
ekonomisko krīzi, bezdarba palielināšanos un nodokļu pieaugumu. Pret šādiem apstākļiem
uzņēmuma mērogā ir grūti cīnīties, taču lielāka uzmanība jāvelta krājumu daudzumam, preču
sortimentam un tam, lai izceltu savu piedāvajumu starp līdzīgiem.
R2 - Preču zaudējums – tā kā uzņēmums darbojas elektropreču tirdzniecībā, preču
zaudējums ir maz iespējams, taču drīzāk iespējama preču morāla nevis fiziska novecošana. Tā
kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, ļoti rūpīgi jāseko līdzi sortimentam un krājumiem, nav
ieteicams veidot nesamērīgi lielus preču krājumus.
R3 - Preču iepirkuma cenu paaugstināšanās – šobrīd iepirkuma cenām nav stipri izteiktas
tendences paaugstināties, tās vai nu samazinās vai nemainās, taču tā kā uzņēmums preces
importē no Polijas un Ķīnas tirgiem, ļoti liela nozīme ir valūtas kursa svārstībām, kā ietekmē
var paaugstināties preču pašizmaksa.
R4 - Preču kvalitātes zudums – šim uzņēmumam maznozīmīgs risks, drīzāk iespējamie
preču bojājumi pieskaitāmi pie transportēšanas riskiem (skat. tālāk).
Uzņēmumam šis risks ir jāvada pievēršot uzmanību pieprasījuma izmaiņām un potenciālo
klientu pirktspējai, kā arī ir jāseko līdzi konkurentu uzvedībai: piedāvājumam un jaunākajām
tendencēm tirgū, jaunu produktu ienākšanai tirgū.
Ražošanas risks
Tā kā uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tajā netiek veikta nekāda veida
ražošana, šāds riska veids būtībā nepastāv.
6
Finanšu risks
R5 - Attiecības ar kredītiestādēm - uzņēmumam ir augsts aizņemtā kapitāla īpatsvars, tādēļ
ļoti uzmanīgi jāveido attiecības ar kredītiestādēm, jo, neskatoties uz ilggadējo sadarbību,
pastāv iespēja negūt finansējumu jaunām idejām un esošo saistību pārfinansēšanai. Tomēr tā
kā lielākais kreditētājs ir tieši uzņēmuma īpašnieki, tad attiecībās ar viņiem ir daudz
vienkāršāk pamatot savas spējas atmaksāt izsniegtos kredītus, uzņēmuma īpašnieki ir
ieinteresēti uzņēmuma darbības turpinašanā.
R6 - Attiecības ar piegādātājiem – vairumā gadījumu samaksa par piegādātājam precēm
netiek veikta uzreiz pēc produkcijas saņemšanas līdz ar to rodas parāds piegādātājiem. Taču
visi uzņēmuma piegādātāji ir ilggadēji sadarbības partneri, līdz ar to uzņēmums ir iemantojis
augstu uzticību savu partneru acīs un atliek vien to saglabāt. Savukārt uzņēmuma klientiem
ļoti retos gadījumos tiek izsniegta prece uz pēcmaksu, līdz ar to šajā sektorā risks ir jau
samazināts līdz minimum.
Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem
1.1. att. Saistību īpatsvara dinamika 2007.-2009.gadā
Uzņēmumam šis risks ir jāvada pievēršot uzmanību savam finansiālajam stāvoklim,
īpašu uzmanību pievēršot augstajam saistību īpatsvaram, kura dinamika redzama 2.1.attēlā.
Tā kā šim īpatsvaram ir tendence pieaugt, šis risks nākotnē varētu kļūt īpaši nozīmīgs.
R7 - Kredītu risks
Lielākie kreditori SIA :Xxx” ir paši uzņēmuma īpašnieki, ar kuriem panākt vienošanos
ir viegli. Daļa piegādātāju arī izsniedz preci uz kredīta, taču tie ir īslaicīgi kredīti par
salīdzinoši nelielām summām, turklāt pēdējā laikā liela daļa piegādātāju pieprasa
priekšapmaksu.
Investīciju risks
Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos, kas paplašinātu sniedzamo pakalpojumu
klāstu – piemēram, jaunu un jaudīgāku sūkņu, iekārtu iegādāšanās, kas atvieglotu darbinieku
7
darbu, bet riska iestāšanās rezultātā uzņēmums nesaņems gaidīto peļņu. Tuvākajā nākotnē
SIA „Xxx” neplāno ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Tā kā ekonomikā šobrīd nav
vērojama augšupeja, vien situācijas stabilizēšanās, tad vismaz pagaidām tiek nogaidīts ar
papildu līdzekļu ieguldīšanu uzņēmumā, nav plānots atvērt jaunas tirdzniecības vietas.
Procentu risks uzņēmumam nav īpaši nozīmīgs, jo galvenie aizdevēji ir paši uzņēmuma
īpašnieki,kuru interesēs nav mainīt procentu likmes.
Transporta risks
Tā kā uzņēmumam pašam nav savu transportlīdzkļu, šis risks ir maz aktuāls, taču ir
svarīgi izvēlēties pareizos piegādātājus, jo prece, kas paredzēta tirdzniecībai, pamatā tiek
ievesta no ārvalstīm, līdz ar to transportēšana ir svarīga, tai jābūt savlaicīgai un nedrīkst
sabojāt preci.
R8 - Preču saņemšana no piegādātājiem - Šis risks būtībā tiek novirzīts uz piegādātājiem,
kas pārsvarā gadījumu arī atbild par transportēšanu līdz uzņēmuma noliktavai.
R9 - Preču nogādāšana mazumtirdzniecības punktā pilnībā ir paša uzņēmuma pārziņā,
noliktava un mazumtirdzniecības punkts atrodas vienā ēkā, taču transportējot preci var rasties
bojājumi.
Juridiskais risks
Juridiskais risks cieši saistīts ar līgumiem, kurus uzņēmums slēdz ar saviem sadarbības
partneriem. No šī riska uzņēmumam var izvairīties orientējoties likumos, lai pareizi noslēgtu
līgumus ar partneriem. Riska iespējamie cēloņi:
R10 - Neprecīzi noslēgts līgums - līgumā nav pilnīgi noteikti pušu pienākumi un tiesības,
ietvertas sankcijas par līguma nepildīšanu, radot zaudējumus vienai vai otrai pusei.
R11 - Līgums nav likumīgs.
R12 - Līgums tiek anulēts- viena no pusēm atsakās no līguma pildīšanas. Bieži tie ir
pasūtītāji, līdz ar to šis risks ir uzņēmumam vismazāk saistošais, jo pasūtītāju lomā pārsvarā ir
tieši SIA „Xxx”.
Visos šajos gadījumos uzņēmums ciestu finansiālus zaudējumus.
2.2. Risku identificēšanas metodes
Lai veiktu uzņēmuma risku identifikāciju pielietoju sekojošas metodes: finanšu un
vadības atskaišu dokumentācijas analīzi un plūsmu karte vienam no uzņēmumā notiekošajiem
8
procesiem. Struktūru diagrammas metode netika izvēlēta, jo SIA „Xxx” ir neliels uzņēmums
un tādēļ izvērtēt tā struktūru nav lietderīgi, tā kā uzņēmumā strādājošo skaits nepārsniedz 10.
Finanšu un vadības atskaišu dokumentācijas analīze
Veicot finanšu un vadības atskaišu dokumentācijas analīzi, par pamatu tika ņemta
studiju priekšmetā „Uzņēmējdarbības finanses” izstrādātā SIA „Xxx” finanšu stāvokļa
analīze. Tā kā vēl nav pieejama informācija par 2010.gada rezultātiem, tad par pamatu tika
ņemts periods no 2007.-2009. gadam.
Tā kā uzņēmums darbojas mazumtirdzniecībā arī bilances struktūra ir tam atbilstoša.
Aplūkojot uzņēmuma aktīvu var secināt, ka ilgtermiņa ieguldījumu ir visai maz, lielāko
īpatsvaru aktīvu kopsummā ieņem apgrozāmie līdzekļi, no tiem galvenokārt aktīvi, īpašumā
nav ne ēku, ne mašīnu. Tirdzniecības telpas tiek nomātas.
Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem
2.2.att. Pasīvu posteņu īpatsvars procentos no kopējās pasīvu summas 2007.-
2009.gadā
Ja tiek aplūkota bilances pasīvu posteņu struktūra (skat. 2.2.attēlu), redzams, ka tajā nav
tik izteiktu atšķirību. 2009.gads īpaši atšķiras, jo ir ievērojami pieaudzis saistību īpatsvars.
Tas skaidrojams ar to, ka pašu kapitāls ir negatīvs, jo pārskata gadā uzņēmums strādājis ar
zaudējumiem, kuru summa lielāka par pamatkapitālu. Tādēļ arī saistību īpatsvars ir pieaudzis.
Bez tam arī faktiskajos skaitļos to summa ir ievērojami pieaugusi. Saistību straujā
paaugstināšanās uzskatāma par nozīmīgu risku, ar kuru uzņēmuma tālākajā darbībā ir
jārēķinās, jāatceras, ka saistību augstais īpatsvars var kalpot par iemeslu atteikumam jaunu
kredītu iegūšanai, kā arī izmaiņām esošo kredītu procentu likmēs. Negatīvās izmaiņas šajā
9
rādītājā norāda uz kredītu risku R7. Arī nākamā aplūkotā rādītāju grupa vērš uzmanību tieši
uz šo risku.
Savukārt 2.3. attēlā radzamas izmaiņas likviditātes koeficientos laika posmā no 2007.-
2009.gadam. Redzams, ka šim rādītājam ir tendence samazināties, tomēr, ja neņem vērā
2009.gadu kopējās likviditātes rādītājs ir kopumā labs, jo atrodas robežās no 1-1,5. 2009.gads
uzņēmumā ir bijis kā „lūzuma” gads, jo ir samazinājies krājumu apjoms, bet saistības ir tikai
pieaugušas.
Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem
2.3. att. Likviditātes koeficientu dinamika 2007.-2009.gadā
Starpseguma likviditātes rādītāju aprēķina neņemot vērā krājumu summu. Tieši šis fakts
iespaido šī rādītāja zemos rezultātus SIA Xxx. No vienas puses ir labi, ka uzņēmumā ir
samērā maz debitoru parādu un nauda netiek bezjēdzīgi turēta bankas kontā, bet gan ieguldīta
uzņēmuma pamatdarbībā, tomēr fakts, ka šis rādītājs ir zems, varētu negatīvi iespaidot
uzņēmuma maksātspēju kreditoru acīs, kas arī jāņem vērā izvērtējot esošos riskus.
Rentabilitāte parāda uzņēmuma darbības efektivitāti. Attēlā 3.1. redzama visu aprēķināto
rentabilitātes rādītāju dinamika. Redzams, ka visu veidu rentabilitāte ir pazeminājusies
2009.gadā, kad uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tieši zaudējumu varbūtība ir lielākais
no iespējamajiem riskiem ikvienam uzņēmumam. Rentabilitātes kritums skaidrojams tieši ar
realizācijas apjuma krišanos, kas tad arī ir viens no būtiskākajiem riskiem - R1.
Bruto peļņas rentabilitāte ir vienīgām kas 2009.gadā ir saglabājusies pozitīva. Tas
skaidrojams ar to, ka 2009.gadā uzņēmums ir maz ieguldījis līdzekļus jaunu krājumu
veidošanā, bet pārsvarā centies realizēt iepriekšējos gados iegādātos krājumus, tādēļ arī
2009.gadā izmaksas produkcijas iegādei ir samērā zemas un attiecīgi arī bruto peļņa ir
10
pozitīva. Aktīvu rentabilitātes līmenis ir bijis samērā augsts gados, kad uzņēmumā bijusi
peļņa, kas liecina par to, ka uzņēmums samērā veiksmīgi izmanto aktīvus labvēlīgu
ekonomisko apstākļu gadījumā. Tātad īpaša uzmanība ir jāpievērš ekonomiskā atāvokļa
izmaiņām, jau iepriekš tām sagatavojoties un cenšoties pēc iespējas ātrāk tām piemēroties, jo
šis ir uzskatāms par ļoti būtisku risku.
Avots: autores veidots pēc SIA Xxx gada pārskata datiem
2.4. att. Rentabilitātes rādītāji procentos 2007.-2009.gadā
Uzņēmuma rentabilitātes un likviditātes, kā arī citi rādītāji ir strauji pasliktinājušies tieši
pēdējā apskatītajā - 2009.gadā, ir jāvelta pastiprināta uzmanība, lai tie nesamazinātos arī
nākotnē, jo tas var būt par iemeslu uzņēmuma bankrotam.
Plūsmu karte
Plūsmu kartē izvēlēts apskatīt preču piegādi no noliktavas uz mazumtirdzniecības
punktu procesu,kas būtībā arī ir raksturīgākais uzņēmuma darbībā, tādēļ arī izvēlēts
padziļinātai analīzei.
Attēlā 2.5. redzams procesa shematisks attēlojums, tālākajā tekstā seko tā atšifrējums.
Plūsmu karte veidota sadarbībā ar uzņēmuma vadītāju.
11
Avots: autores veidots
2.5. att. Plūsmu karte preču piegāde no noliktavas uz mazumtirdzniecības punktu
Plūsmu kartē attēlotās shēmas atšifrējums:
1. Procesa sākums.
2. Pasūtījuma saraksta sagatavošana – veic noliktavas darbinieks, konsultējoties ar
mazumtirdzniecības punkta darbienieku(pārdevēju).
3. Risks – nepareizs pasūtījums – tā kā pasūtījumu sastāda 2 darbinieki, var rasties
savstarpēja nesaprašanās.
4. Uzņēmumā tiek izmantota noliktavas uzskaites datorprogramma, kas ļauj kontrolēt
preču daudzumu un apgrozījumu.
5. Nolktavas darbinieks komplektē veikto pasūtījumu, sagatavo atbilstošu pavadzīmi.
6. Preču pavadzīmi paraksta preces izsniedzējs (noliktavas darbinieks).
7. Nokomplektētais pasūtījums tiek iepakots.
8. Ja iepakošana netiek veikta rūpīgi, var rasties preču bojājumi
9. Dažu trauslo preču pārvadāšanai tiek lietoti aizsargājoši materiāli.
10. Preču piegāde mazumtirdzniecības punktā – tā kā tas atrodas tajā pašā ēkā, tad
transportēšanas riski ir minimāli.
11. Preču pieņemšana mazumtirdzniecības punktā.
12. Nepareizi sakomplektēts pasūtījums, līdz ar to var pietrūkt nepieciešamās preces, kā
arī būt nepareizi inventarizācijas rezultāti.
13. Sakomplektēto preci vēlreiz pārbauda saņēmējs – t.s. divu acu princips.
14. Preču pavadzīmi paraksta saņēmējs (mazumtirdzniecības punkta darbinieks).
15. Procesa beigas.
12
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
10.
9.
11.
1
2.
13.
14.
1
.
1
5
.
3. RISKU NOVĒRTĒŠANA – RISKU MATRICAS METODE
Iestāšanās varbūtība Ietekme
Risks
Ļot
i sti
pra
stip
ra
vid
ēja
zem
a
Ļot
i zem
a
Komerciālais risks
1. Realizācijas
apjoma samazinājums x x
2. Preču zaudējums x x
3. Preču iepirkuma
cenu paaugstināšanās x x
4. Preču kvalitātes
zudums x x
Finanšu risks
5. Attiecības ar
kredītiestādēmx x
6. Attiecības ar
piegādātājiem x x
7. Kredītu risks x x
Transporta risks
8. Preču saņemšana
no piegādātājiem x x
9. Preču nogādāšana
mazumtirdzniecības
punktā
x x
Juridiskais risks
10. Neprecīzi noslēgts
līgums x x
11. Līgums nav
likumīgs x x
12. Līgums tiek anulēts x x
13
Iestāšanās varbūtība
Iete
km
e
Ļoti augsts Augsts Vidējs Zems Ļoti zems
Ļoti stipra 1.
stipra 12 2. 6.
vidēja 3. 9. 11. 4. 8.
zema 5. 10.
Ļoti zema 7.
Pielietojot risku novērtēšanā risku matricu var secināt, ka uzņēmumam bīstamākiem riski ir:
Realizācijas apjoma samazinājums, Attiecības ar kredītiestādēm (kredīta iegūšanas iespēju
zudums), līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ, un iespēja bojāt preci transportējot to uz
mazumtirdzniecības punktu.
4. RISKU KLASIFIKĀCIJA
Risku klasifikācija pēc to izcelsmes.
Ārējie riski:
o Realizācijas apjoma samazinājums
o Preču iepirkuma cenu paaugstināšanās.
o Attiecības ar kredītiestādēm (ārējais, ja risku rada kredītiestāde).
o Attiecības ar piegādātājiem (ārējais, ja risku rada piegādātājs).
o Gatavās produkcijas nerealizācija (ārējais, ja atkarīgs no klienta).
o Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos (ārējais, ja nav pieprasījuma).
o Procentu risks.
o Valūtas risks.
o Banku risks.
Iekšējie riski:
o Realizācijas apjoma samazinājums (iekšējais, ja atkarīgs no uzņēmuma)
o Preču zaudējums.
o Gatavās produkcijas kvalitātes problēmas.
o Attiecības ar piegādātājiem (iekšējais, ja radies uzņēmuma dēļ).
o Gatavās produkcijas nerealizācija (iekšējais, ja vainojams uzņēmusm).
o Investīcijas jaunās tehnoloģijās vai produktos..
o Neprecīzi noslēgts līgums.
o Līgums nav likumīgs.
14
o Līgums tiek anulēts.
5.RISKU NOVĒRŠANA UN KONTROLE
Riska grupa Novēršanas un kontroles metodes
Komerciālais risks
R1 -Realizācijas apjoma samazinājums
o Jaunāko tehnoloģiju apzināšana – kursu
apmeklēšana;
o Sekošana līdzi preču sortimentam, kas
iegādājam pie konkurentiem;
o Precīza un savlaicīga sekošana
noliktavas atlikumiem, kas tiek
nodrošināta ar noliktavas programmu;
o Viens no grūtāk kontrolējamiem
riskiem, jo grūti kontrolēt ārējo
pieprasījumu.
R2 -Preču zaudējums
o Sekot līdzi tam, lai sortimentā esošās
preces nebūtu morāli novecojušas;
o Ievērot piesardzību, veicot preču
pārvietošanu.
R3 - Preču iepirkuma cenu
paaugstināšanās
o Iepriekš slēgt līgumus ar preču
piegādātājiem;
o Veidot attiecības ar jau iepriekš
zināmiem piegādātājiem, kas var
piedāvāt lojalitātes atlaides.
R4 - Preču kvalitātes zudumso Izmantot tikai pazīstamu un pārbaudītu
preču piegādātāju pakalpojumus.
Finanšu risks
R5- Attiecības ar kredītiestādēm
o Jāievēro kredītu atmaksas termiņi;
o Jāpalielina pašu kapitāla īpatsvars
bilancē.
R6- Attiecības ar piegādātājiem o Sekot līdzi saistību izpildes termiņiem;
o Sadarboties ar jau esošajiem
piegādātājiem, tādējādi nostiprinot
15
uzticamību viņu acīs.
R7 - Kredītu risks
o Palielināt pašu kapitāla īpatsvaru
bilancē;
o Pievērst uzmanību kredītlīgumu
nosacījumiem (procentu likmei, tam, kā
tā var mainīties).
Transporta risks
R8 - Preču saņemšana no piegādātājiem
o Sadarboties ar esošajiem
piegādātajiem;
o Sadarboties ar piegādātājiem, kas
nodrošina preču piegādi līdz
uzņēmuma noliktavai.
R9 - Preču nogādāšana
mazumtirdzniecības punktā
o Iecelt atbildīgo personu par preču
nogādāšanu no noliktavas uz
mazumtirdzniecības punktu;
o Iegādāties iesaiņojamo materiālu, kas
nepieciešams preču drošākai
pārvadāšanai (putuplasts, kastes utml.);
o Uzlabot mazumtirdzniecības punkta
iekārtojumu, padarot ērtāku lielizmēra
preču izvietošanu un uzglabāšanu
Juridiskais risks
R10 - Neprecīzi noslēgts līgums o Noslēgt līgumu ar juristu, kas
konsultētu uzņēmumu jaunu līgumu
slēgšanas gadījumus un esošo strīdus
situāciju risināšanā.
R11 - Līgums nav likumīgs
R12 - Līgums tiek anulēts
16
6. RISKU FINANSĒŠANA
Risku finansēšana ir nepieciešama tikai būtiskākajiem jeb augstajiem riskiem.
Veicot risku novērtēšanu ar risku matricas palīdzību par augstiem riskiem uzņēmumā tika
atzīti:
o Realizācijas apjoma samazinājums – ieguldīt līdzekļus noliktavas programmas
uzlabošanā, jo jau šobrīd uzņēmumā tāda ir un tiek pievērsta uzmanība tam, lai
noliktavas atlikumus būtu tikai likvīdas preces, taču ne visi darbinieki prot ar to
appieties un būtu nepieciešams šo programmu pielāgot konkrētā uzņēmuma
vajadzībām;
o Attiecības ar kredītiestādēm (kredīta iegūšanas iespēju zudums) – uzņēmuma
īpašniekiem jāiegulda lielāks daudzums uzņēmumā tieši pašu kapitāla, nevis
aizdevuma veidā, lai SIA Xxx bilancē saistību īpatsvars kļūtu mazāks;
o Līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ – noslēgt līgumu ar juristu, kas konsultētu
uzņēmumu juridiskajos jautājumos un līgumu slēgšanā, sagatavotu paraugus
uzņēmuma standartlīgumiem;
o Iespēja bojāt preci transportējot to uz mazumtirdzniecības punktu –Iegādāties
iesaiņojamo materiālu, kas nepieciešams preču drošākai pārvadāšanai (putuplasts,
kastes utml.), uzlabot mazumtirdzniecības punkta iekārtojumu, padarot ērtāku
lielizmēra preču izvietošanu un uzglabāšanu. Šim nolūkam nepieciešama mēbeļu
nomaiņa un kosmētiskais remonts mazumtirdzniecības punktā.
Pie katra no būtiskākajiem riskiem norādītas nepieciešamās darbības to novēršanai, kas prasa
materiālus ieguldījumus.
17
SECINĀJUMI
1. Veicot risku novērtēšanu uzņēmumā, tika secināts, ka ļoti bīstamu risku tajā nav, bet
būtiskākie no visiem ir realizācijas apjoma samazinājums, attiecības ar kredītiestādēm
(kredīta iegūšanas iespēju zudums), līguma anulēšana juridisko kļūdu dēļ, un iespēja
bojāt preci transportējot to uz mazumtirdzniecības punktu;
2. Uzņēmumā iepriekš nav veikta risku izvērtēšana, taču par daudziem riskiem jau ir
padomāts un darīts viss, lai tos samazinātu;
3. Viens no smagākajiem riskiem ir realizācijas apjoma krišanās, jo to ir grūti kontrolēt,
bet tā ietekme uz uzņēmuma peļņu var būt graujoša.
18
PRIEKŠLIKUMI
1. Nepieciešams uzlabot noliktavas programmas darbības efektivitāti, apmācīt visus
darbiniekus to izmantot, pielāgot programmu uzņēmuma vajadzībām;
2. Veikt rekonstrukciju mazumtirdzniecības punktā, uzlabojot tā vizuālo stāvokli un
samazinot risku bojāt preci transportēšanas laikā;
3. Noslēgt līgumu ar juristu, kas apkalpotu uzņēmumu, palīdzot risināt juridiskas
problēmas un noslēgt līgumus atbilstoši uzņēmuma interesēm.
19