Jūras piekrastes biotopu bezmugurkaulnieku daudzveidība un

aizsardzība

Voldemārs Spuņģis Latvijas Entomoloģijas biedrība

Prezentācijas plāns

Abiotisko faktoru gradienti (sugu prasības)Veģetācijas sukcesijas (sugu prasības)Aizsargājamās un retās sugasApsaimniekošanas pasākumi

Piekrastes biotopi

Dzeltenie – ir kaut kādi dati

Pie zālājiem

Abiotiskie faktori

VējšSpēcīga saules radiācijaSmilšu pārpūšanaSausums - mitrumsSāļiMikroklimata dažādība katrā piekrastes

biotopā

Abiotiskie faktori

Sāls ietekme

Abiotiskie faktori

Piekrastes īpatnības: Nelielā platībā ir biotopi dažādās sukcesijas

stadijās – pludmale, embrionālā, priekškāpa, pelēkā kāpa, piekrastes pļava, mežs, mitras ieplakas, stādījumi.

Jo teritorijā dažādāki biotopi, jo lielāka sugu daudzveidība

Izteikti faktoru gradienti

Bezmugurkaulnieku daudzveidība

Pludlīnija un liedags:Hidrofīlas un higrofīlas sugas, speciālistiDominē divspārņi (krastmalmušas

Ephedridae)Barība – jūras mēsli, augsnes aļģesRacējdzīvnieki dominē Liels saprofāgu īpatsvars

Pludmale

Pludmales sauso smilšu josla

Jūras sanesasPludmales mitro smilšu josla

slapjš

mitrssauss

Pludmale

Jūras sanesas: dominē divspārņi. Tie, savukārt, ir barība bridējputniem.

Pludmale

Mitras pludmales smiltis: “augsnes horizonti”.

Aļģes – barība divspārņiem

Anaerobais slānis

Pludmale

Pludmales lāmas: augsta sugu daudzveidība. Smilšu krupja biotops. Barošanās objekti – divspārņi.

Pludmale

Cakile maritima – pludmales nektāraugs

Pludmale

1310 Viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs

Apaļais resnulis Omophron limbatum

Pludmale

Mitras pludmales smiltis: dominē racējdzīvnieki, piemēram, divspārņi, vaboles un zirnekļi

Divspārņu kāpuru darbības pēdas

Smilšu krupju mazuļu galvenā barība

Arctosa perita

Kāpas

2110 Embrionālās kāpas: dominē racējdzīvnieki, piemēram, skrejvabole Broscus cephalotes, jūrmalas smilšavabole

Lēcējvēžu alas

Kāpas

Embrionālās kāpas

Honckenia peploides

Fitofāgu maz

Kāpas

Priekškāpa:Daudz speciālistu – psammobiontu ar racēja dzīves veiduDominē – skudras (Lasius psammophilus, Formica

cinerea), epigeiskie zirnekļi (Salticidae gen.sp.), skrejvaboles, smilšvaboles, melnuļi, zemesblaktis

Lielāks zoofāgu (barība “svešie” kukaiņi), nevis fitofāgu īpatsvars

Vietējo aizsargājamu sugu nav

Kāpas

2120 Priekškāpas. Apmēram tāda pat dzīvnieku sabiedrība kā embrionālajās kāpās.

Abiotiskie faktori

Kāpas Papē

Smilšu bioloģiskā stabilizācija

Nesaistīta smilts un virsmas garoziņas veidošanās

Smilšu bioloģiskā stabilizācija

Nesaistīta smilts nepieciešama plēsoņām: smilšvabolēm Cicindela hybrida. Naktī ierokas smiltīs.

Smilšu bioloģiskā stabilizācija

Nesaistīta smilts nepieciešama plēsoņām: skudru lauvām Myrmeleon formicarius un Euroleon nostras. Vējš nevēlams.

Smilšu bioloģiskā stabilizācija

Stabilizēta smilts bez veģetācijas nepieciešama smilšvaboļu Cicindela sp. kāpuriem

Pieauguša kāpura eja

Jauna kāpura eja

Abiotisko faktoru gradienti

pH izmaiņas virzienā no priekškāpas uz iekšzemi

R2 = 0.9314

6.0

6.2

6.4

6.6

6.8

7.0

7.2

7.4

0 10 20 30 40 50 60

Attālums no "nulles" (m)

pH

Biotopu sukcesija

Blakus biotopi

Pelēkā kāpaPriekškāpas-pelēkās kāpas pārejas josla

Priekškāpa

Biotopu sukcesija

Abiotiskie faktori

Kāpas pie Pērkones

Biotisko faktoru gradienti

Ziedaugu un sūnu projektīvā seguma gradienti

Ziedaugi

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

70.0

2 6

10

14

18

22

26

30

34

38

42

46

50

54

58

Attālums no priekškāpas (m)

Vid

ēja

is p

roje

ktī

vais

seg

um

s (

%)

Sūnas

-20.0

0.0

20.0

40.0

60.0

80.0

100.0

2 6

10

14

18

22

26

30

34

38

42

46

50

54

58

Attālums no priekškāpas (m)

Vid

ēja

is p

roje

ltīv

ais

seg

um

s (

%)

Bezmugurkaulnieku daudzveidība

Pelēkās kāpas:Relatīvi augsta sugu daudzveidība, sugu

polidominanteRaksturīgi taisnspārņi, plēvspārņi, epigeiskie

zirnekļi, piltuvzirneklis Agelena labyrinthica, dienas tauriņi, utt.

Liels fitofāgu īpatsvars

Bezmugurkaulnieku dinamika

Vaboles Coleoptera (15.05.-13.06.2002.)

R2 = 0.8052

0

20

40

60

80

100

120

140

160

2 6 10 14 18 22 26 30 34 38 42 46 50 54 58 62

Attālums no priekškāpas (m)

Re

latī

va

is b

līv

um

s (

īp./la

m.)

Bezmugurkaulnieku dinamika

Taisnspārņu Orthoptera populācijas blīvums (Akmensrags 2006. gads)

R2 = 0.5845

-20

0

20

40

60

0 20 40 60 80

Distance from white dune (m)

Density

Bezmugurkaulnieku dinamika

Tauriņi Lepidoptera – nektarofāgi uz Hieracium umbellatum, Thymus serphyllum, Dianthus arenariusu.c.

Bezmugurkaulnieki – aizsargājamās un retās sugas

Galvenās sugas:• kāpu vilkzirneklis• īsspārnu sisenis u.c. taisnspārņi• lielais silsamtenis• lielais mārsilu zilenītis (ES suga)• garlūpas racējlapsene• jūrmalas smilšvabole u.c. vaboles• u.c.

Aizsargājamās sugas

Kāpu vilkzirneklis Arctosa cinerea, nepieciešama stabilizēta smilts.

Aizsargājamās sugas

Īsspārnu sisenis Podisma pedestris, mikroliegumu suga, nepieciešama īsa veģetācija un smilšu laukumi.

Aizsargājamās sugasSarkanspārnu smiltājsisenis

Bryodemella tuberculata

Sarkanspārnu sisenis parkšķis Psophus stridulus

Raibspārnu smiltājsisenisOedipoda coerulescens

Zilspārnu smiltājsisenisSphingonotus caerulans

Nepieciešama zema un skraja veģetācija, smilšu laukumiņi

Aizsargājamās sugas

Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens.

Aizsargājamās sugas

Lielais silsamtenis Hipparchia alcyone. Aktuālā atradne Daugavpils kāpās.

Aizsargājamās sugas

Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion, ES direktīvas suga, nepieciešams mārsils un dzēlējskudras. 2015. Gada kukainis.

Aizsargājamās sugas

Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion, ES direktīvas suga. No Article 17 ziņojuma.

Aizsargājamās sugas

Zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar, ES direktīva. Lielais ceļotājs, iemaldījies piekrastē. Pāvilostā regulāri.

Aizsargājamās sugas

Garlūpas racējlapsene Bembix rostrata,mikroliegumu suga. Nepieciešami smilts laukumi – traucējums.

Aizsargājamās sugas

Garlūpas racējlapsenes biotops Pāvilostā. Traucējums – auto sliedes.

Retās sugas, LSG

Jūrmalas smilšvabole Cicindela maritima. Imago – nesaistīta smilts, kāpuriem –saistīta, bez vienlaidus augāja.

Retās sugas

Kāpu pūpēži – specifiska barība kukaiņiem Piepjvabole Lycoperdina succinta

Tulostoma brumaleLycoperdon lividum

Ietekmējošie faktori

Antropogēnie faktori (novērojumi):Kāpu vāja izmīdīšana – ±neietekmēKāpu vidēja līdz stipra izmīdīšana – negatīviLiedaga izbraukāšana – vāji ietekmēAizsargstādījumi (priedes, kārkli) – negatīviJūras mēslu savākšana – negatīviInvazīvās augu sugas (krokainā roze) – negatīvi

Ietekmējošie dabiskie? faktori

Krokainā roze Rosa rugosa

Antropogēnie faktori

Kāpu izbraukāšana

Antropogēnie faktori

Rekreācija!

Aizsardzības pasākumi

Psammofīlās sugas (Cicindela maritimaBembix rostrata u.c.):

Samazināt rekreācijas slodzi, tai pašā laikā nepieļaut kāpu aizaugšanu

Saglabāt/izveidot kāpās atsevišķas vietas ar suksecijas pionierfāzi, nepieciešams traucējums

Aizsardzības pasākumi

Taisnspārņu sugas:Samazināt rekreācijas slodzi kāpās un sauso

piekrastes pļavu vietās ar zemu (ap 10 cm) veģetāciju, tai pašā laikā nepieļaut šādu vietu aizaugšanu. Likvidēt koku apaugumu.

Organizēt rekreāciju – takas caur vērtīgiem biotopiem.

Aizsardzības pasākumi

TauriņiSamazināt rekreācijas slodzi vietās ar bagātu

ziedošu augu daudzveidībuNepieļaut kāpu aizaugšanu/likvidēt koku

apaugumuPar ganīšanu, pļaušanu nav datu, iespējama

ekstensīva ganīšana Izveidot vietas ar labvēlīgu mikroklimatu

(aizvēju), piemēram, meža joslas, lauces, kas savienotas ar kāpu biotopiem

Aizsardzības pasākumi

Pāvilostas pelēkās kāpas apsaimniekošana. Koku joslas mikroklimata regulācijai.

Aizsardzības pasākumi

Mezoreljefa aizsardzība:Rekreācijas pasākumus plānot tā, lai tie

mazāk skartu vietas ar sarežģītāku mezoreljefu. Šādās vietās ir daudzveidīgāks mikroklimats.