Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS)

Post on 19-Mar-2016

103 views 2 download

description

Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS). ECTS loma ECTS atzīmju sistēma un atzīmes Latvijas augstskolās. ECTS īpašības. 60 kredītpunkti par gada slodzi piespiež programmas izveidot pa moduļiem un katru moduli precīzi aprakstīt ievieš “maiņas valūtu” atzīmēm. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS)

Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS)

ECTS lomaECTS atzīmju sistēma un atzīmes Latvijas augstskolās

ECTS īpašības• 60 kredītpunkti par gada slodzi• piespiež programmas izveidot pa moduļiem

un katru moduli precīzi aprakstīt• ievieš “maiņas valūtu” atzīmēm

ECTS – kredītpunktu pārnesei un uzkrāšanai

ECTS sākotnēji izmantoja tikai kredītu pārnesei – t.i. aprēķināja cik kredītpunktus viesstuedents apguvis, bet neizmantoja ECTS savā valstī

Boloņas procesā visas vaslis ievieš to, kas Latvijā liekas pašsaprotams – programmu un to sastāvdaļu apjoms tiek izteikts kredītpunktos un tātad ECTS tiek izmanta arī uzkrāšanai”

“Mūdsdienīgāks” skats uz ECTS• katram studiju kursam nosaka kredītpunktu apjomu un arī

sasniedzamos studiju rezultātus: zināšanas,prssmes, iemaņasKredītpunktus piešķir tikai pēc tam, kad ir konstatēts, ka studiju rezultāti ir sasniegti

• Kredītpunkti var būt (un tiem vajadzētu būt) iedalītiem līmeņos. – vienkāršākajā gadījumā piem. “bakalaura” un “maģistra” kredīti,

bet ar to vien nepieteiek– piem. briti ir augstākajā izglītībā bakalaura fāzi ir iedalījuši 3

līmeņos un – briti atļauj bakalaura programmā arī nelielu skaitu A-līmeņa

(universitātei sagatvojošā) kredītpunktu, maģistra līmenī nedaudz bakalaura kredītu un doktora līmenī- maģistra kredītu

Tā ir saprotamāk un godīgāk (skat. tēmu par kvakifikāciju struktūrām)

ECTS un mūžizglītība

• Tikai tad, ja kredītpunktus raksturo ar līmeni un studiju rezultātiem, tos varēs piešķīrt arī par kompetencēm, kas iegūtas ārpus formālas augstākās izglītības sitēmas.

• Mūžizglītība ir viena no attīstības prioritātēm, tādēļ nāksies vien par šīm tēmām domāt...

ECTS atzīmju skala

ECTS atzīmes ir statistiskas, tās var ielikttikai salīdzinājumā ar citiem

Minētie procenti ir studentu īpatsvars, kuri attiecīgajā priekšmetā iegūst šādu atzīmi.

A 10%

B 25%

C 30%

D 25%

E 10%

ECTS atzīmju skalas grafisks attēlojums atgādina normālā sadalījuma līkni

ECTS atzīmju skalas grafisks attēlojums atgādina normālā sadalījuma līkni

norm.sad.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

124 125 126 127 128 129 130

Atzīmju sadalījums ECTS atzīmju sistēmā (procentos)

0

5

10

15

20

25

30

35

E D C B A

ECTS

Atzīmju sadalījums ECTS atzīmju sistēmā (procentos)

0

5

10

15

20

25

30

35

E D C B A

ECTS

Normālā sadalījuma līkne

norm.sad.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

124 125 126 127 128 129 130

Normālā sadalījuma līkne ar diskrētām vērtībām

norm.sad.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

124 125 126 127 128 129 130

Hipotētiska līkne fakultātē X, kur atzīmes tiek liktas ārkārtīgi stingri

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

40.0

fakultāte X % 19.6 33.3 32.3 12.3 2.1 0.3 0.1

norm.sad. 14.4 34.9 33.5 12.7 1.9 0.1 0.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes "9"un "10 kopā aptver 0.4.% studentu, ECTS A - Labākie 10% studentu pilnībā ietver atzīmi "8", kā arī vairāk nekā pusi no "7"ECTS B atbilst daļa no "7" un gandrīz viss "6". ECTS C ir viss "5" un daļa "6", "4" faktiski ir ECTS atzīme D, bet tie, kam vajadzēja saņemt E, visticamāk ir uzskatīti par nesekmīgiem.

Hipotētiska līkne, kuru iegūst, ja tiek liktas ļoti augstas atzīmes

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

40.0

fakultāte Y % 0.2 0.6 6.5 15.4 30.9 31.5 15.1

norm.sad. 0.0 0.6 4.9 19.5 36.1 31.2 12.6

4 5 6 7 8 9 10

tikai daļa (aptuveni 2/3) no "10" pieder pie A, ne viss "9" ir ECTS B, daļa no "9" kopā ar daļu "8" veido ECTS C, "7" kopā ar daļu "8" ir ECTS D, viss "6" pieder pie ir ECTS E, bet "4" un "5" saņēmušajiem faktiski vajadzēja izkrist.

pārejot no X uz Y no Y uz X"fakultāt

e X"ECTS

ekvivalentsatzīme pārejot uz

"fakultāti Y""fakultāt

e Y"ECTS

ekvivalentsatzīme pārejot uz

"fakultāti X"

4 D vismaz 6 4,5 FX jāšaubās, vai varieskaitīt

5 C vismaz 7 6 E ne vairāk par 46 B vismaz 8 7 D ne vairāk par 57 A(B) 9 8 D© ne vairāk par 68 A 10 9 B ne vairāk par 7

9, 10 A+ 10 10 A(B) ne vairāk kā 8

Atzīmju pārskaitīšana, pārejot starp hipotētiskajām"fakultāti X" un "fakultāti Y"

Latvijas atzīmju un ECTS atzīmjusalīdzinājums

Latvijas atzīmju sistēmas aprakstos

Latvijasatzīme

ECTSatzīme

10 A++9 A+8 A7 B6 C5 D4 E

LV atzīmju sistēmas aprakstam atbilstošais atzīmju sadalījums

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes. %

Apsekojuma kopējā līkne, 48’175 atzīmes

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

Apsekojuma kopējā līkne, 48’175 atzīmes

3. att. Reālā fakultātē iegūtais atzīmju sadalījums salīdzinot ar to, kā tas tika aprakstīts Latvijas atzīmju sistēmas un ECTS salīdzinājumā

zils- reālie dati, rozā - norm sad, dzelt - LV apraksts.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

LV kopā

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

Augsto atzīmju augstsk.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Zemo atzīmju augstsk.

(kopumā)

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Zemo atzīmju augstsk.

(augsto atz. priekšmets)

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Zemo atzīmju augstsk.

(ZEMO atz. priekšmets)

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

70.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Dabaszin. fak.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Dabaszin. fak.

I kurss

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Dabaszin. fak.

IV kurss

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

40.0

45.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Daiļuma.Augstsk.

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

35.0

40.0

4 5 6 7 8 9 10

atzīmes % norm.sad.

ECTS skala

10% 25% 30% 25% 10%

E D C B A

4 5 6 7 8 9 10

Daži secinājumi• Pāreja uz ECTS atzīmēm Latvijā var izraisīt ECTS atzīmju patvaļīgu

interpretāciju (turklāt ECTS atzīmes ir statistiskas un nevis "ieliekamas"). • Var saglabāt esošo 10 ballu sistēmu, taču pēc iespējas saskaņot atzīmju

nozīmes dažādās augstskolās un programmās.• Ļoti nepieciešamas, lai augstskolas diploma pielikumos parādītu konkrētās

programmas atzīmju statistiku un tās salīdzinājumu ar ECTS• Iespējamais “globālais” atzīmju skalas salīdzinājums ar ECTS: "4" - FX, "5"

- E, "6" - D, "7"- C, "8" - B, "9" - A, var mēģināt starptautiski aizstāvēt "10" kā A augšējo daļu (nesaucot to par “A+”).

• Ja izmanto tikko minēto salīdzinājumu ar ECTS, jāpanāk, lai mācībspēki nepārspīlētu ar atzīmju "9" un "10" piešķiršanu.

• Augstskolās ieteicams veikt pašdiagnozi, izmantojot "Atzīmju salīdzinātāju". Tas veicinās mācībspēku izpratni par atzīmēm, kuras tie izliek un to salīdzinājumu ar normālo sadalījumu un ECTS atzīmēm.