Daudzdzivokļu dzīvojamās mājas renovācijas projekta vadība. Valmieras pieredze

Post on 03-Mar-2017

76 views 2 download

Transcript of Daudzdzivokļu dzīvojamās mājas renovācijas projekta vadība. Valmieras pieredze

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas projekta

vadība2017.

Daudzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas - atjaunošanas darbu

apjoms kopumā ir plašs darbu komplekss:

Jebkurā gadījumā – sākums ir

Dzīvokļu īpašnieki (vēlēšanās, pārliecība),

Mājas padome (priekšsēdētājs, mājas aktīvs),

Apsaimniekotāja vēlēsanās un prasme pārliecināt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamību veikt ieguldījumus (bieži – prāvus) mājas atjaunošanā un sakārtošanā.

APSEKOŠANAS AKTS

2016. gada 14.aprīlī SIA “Aiva plus “ valdes locekle Aiva Radele un SIA „Valmieras Namsaimnieks”

sanitārtehnikas būvinženieris Raivis Busulis veica dzīvojamās mājas un teritorijas G.Apiņa ielā 10, Valmierā –

apsekošanu.

Apsekošanas gaitā konstatētie bojājumi:

Nr.p.k Atklātie trūkumi Nepieciešamie darbi

Pamati, virspamati, mājas fasāde

1. Ārsienu siltumtehniskās prasības neatbilst LR (LBN

002-01)”Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika” būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

Nepieciešama fasādes siltināšana atbilstoši LR

(LBN 002-01)”Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika” būvnormatīvos noteiktajām

prasībām.

2. Virspamata un pamata siltumtehniskās prasības

neatbilst LR (LBN 002-01)”Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika” būvnormatīvos

noteiktajām prasībām.

Nepieciešams siltināt pamatus, virspamatus

atbilstoši LR (LBN 002-01)”Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika” būvnormatīvos

noteiktajām prasībām.

3. Virspamata apmetums nolietojies,vietām nodrupis.

Nepieciešams virspamata remonts.

4. Ēkas aizsargapmale vietām saplaisājusi un bojāta –

nenovada nokrišņu ūdeņus virzienā no ēkas ārsienas.

Nepieciešams remontēt esošo vai izbūvēt jaunu

ēkas aizsargapmali.

5. Atsevišķās vietās kāpņu telpu izbūvju sienās un gala

sienā bēniņu stāva līmenī konstatēti ķieģeļu

izdrupumi.

Nepieciešams veikt izdrupušo ķieģeļu remontu.

6. Daudzviet ķieģeļu pilastru salaiduma vietās ar ēkas

fasādi ir vērojamas plaisas.

Veikt ķieģeļu pilastru atremontēšanu.

Salīdzinātas renovētu un nerenovētu (Beātes 23 un Diakonāta 1) daudzdzīvokļu māju izmaksas EUR pirms un pēc renovācijas vidēji mēnesī gada griezumā (izmantoti 2011. un 2013.gada apkures sezonas dati).

Annas iela 4renovēta 2013.gadā, ietaupījums 52%, siltumenerģijas patēriņš apkurei 48.62 kWh/m²

Siltuma zudumi mājas iekšējos tīklos (cirkulācijas zudumi)

•1 m³ karstā ūdens uzsildīšanai nepieciešams 0,0387 MWh(qkūd) ņemot vērā, ka jāuzsilda aukstais ūdens, kura temperatūra vasaras periodā sastāda ~ +10°C,

•0,0387 MWh siltumenerģijas Valmierā 2012.gada maijā maksāja Ls 1,58 (EUR 2,25, ar PVN).

Pēc tam, kad siltummainī ir notikusi ūdensuzsildīšana, karstais ūdens ar cirkulācijas sūkņapalīdzību nepārtraukti cirkulē pa cauruļvadiem ēkaspagrabā, stāvvadu šahtās un bēniņu telpās(atkarībāno karstā ūdens sistēmas uzbūves). Tādējādistāvvadā un dvieļu žāvētājā tiek nodrošinātapastāvīga karstā ūdens temperatūra, lai atverotkarstā ūdens krānu dzīvoklī, nebūtu ilgstoši jātecinaauksts (caurulēs atdzisis) ūdens.Šajā sakarā arī caurules, kuras atrodas šahtās unnav nosiltinātas atdod siltumu, kā rezultātā irnepieciešama papildus siltumenerģija lai nodrošinātupatstāvīgu karstā ūdens temperatūru.

Galvenie ieguvumi realizētos projektos:

apkures izmaksu samazinājums vismaz par 30 % uz 1m²,

uzlabojas komforta līmenis mājās, līdzsvarotāka apkure un siltuma noturība dzīvokļos,

palielinās mājokļa vērtība; uzlabojas skaņas izolācijas īpašības,

pievilcīgs vizuālais mājās izskats,

tiek aizsargātas ēkas konstrukcijas,

palielinās mājas kalpošanas laiks,

mainās dzīvokļu īpašnieku izpratne un attieksme pret kopīpašumu.

Galvenie ieguvumi realizētos projektos:

apkures izmaksu samazinājums vismaz par 30 % uz 1m²,

uzlabojas komforta līmenis mājās, līdzsvarotāka apkure un siltuma noturība dzīvokļos,

palielinās mājokļa vērtība; uzlabojas skaņas izolācijas īpašības,

pievilcīgs vizuālais mājās izskats,

tiek aizsargātas ēkas konstrukcijas,

palielinās mājas kalpošanas laiks,

mainās dzīvokļu īpašnieku izpratne un attieksme pret kopīpašumu.

Problēmas, ar kurām jāsaskaras, vēloties renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju:

• īpašnieki neapzinās savus pienākumus un tiesības, grūtības sasaukt kopsapulci, t.i., savākt kvorumu un pārliecināt iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību,

• kompleksa mājas renovācija saistīta ar lieliem izdevumiem, arī dzīvokļu īpašnieku mainīgām vēlmēm…,

• dzīvokļu iedzīvotājiem trūkst kolektīvās aizņemšanās pieredzes,

• grūtības saņemt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu mājas renovācijai un kredīta ņemšanai,

• iedzīvotāju komunālo un īres maksājumu maksāšanas disciplīna (svarīgi, lai tiktu pie kredīta).

Apsaimniekotāja - projekta realizētāja problēmas un risinājumi:

• Projektu vadītāja nepieciešamība,

• Pilnvērtīgs energoaudits, tehniskās apsekošanasatzinums un kvalitatīvi izstrādāts projekts (pārdomātijāsastāda projektēšanas uzdevums, energoauditsjāpasūta kopā ar tehnisko apsekošanu un projektu.Pirms tam apsaimniekotājam vēlams veikt rūpīgu ēkasapsekošanu),

• Vēlama projekta ekspertīze (veic apsaimniekotājs vaipieaicina speciālistu),

• Veicot iepirkumu pastāv risks pieļaut kļūdas, kurasvēlāk pat nav labojamas (pārdomāts, izsvērts iepirkumanolikums),

• Būvuzrauga izvēle, autoruzrauga izvēle,

• Pēc sekmīga iepirkuma noteikti jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai saskaņotu izmaksas un saņemtu pilnvarojumu virzīt projektu tālāk,

• Kredītlīdzekļu piesaistīšana,

• Līgums par celtniecības darbu veikšanu (termiņi, akti par darbu uzsākšanu, grafiki (celtniecības jaudas),

• Asi izjūtams celtniecības jaudu trūkums (kvalitatīva darbaspēka trūkums) un tai sekojošas dažādu objektīvu un subjektīvu atrunu meklēšana,

• No celtniekiem jāpieprasa rakstisks apliecinājums par dzīvoklī veiktiem darbiem, sevišķi, ja jāveic logu vai komunikāciju maiņa (apliecinājums jāsaņem no dzīvokļa īpašnieka),

• Materiālu ekspluatācijas īpašību deklarācijas, sertifikāti,

• Segto darbu akti,

• Jāseko ierakstiem žurnālos.

Kam jāpievēršs uzmanība…

Ventilācija

Gaisa pieplūde notiek caur koka logu konstrukcijām

Gaisa aizplūde notiek caur vēdināšanas kanāliem

TRŪKUMI

Pelējuma sēnītes veidošanās iespēja

Palielināts siltumenerģijas patēriņš

Lieli siltuma zudumi

Kā izjauc ventilācijas sistēmu padomju laika būvētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās…

Mainot logus, neiestrādā ventilācijas

atveres gaisa pieplūdei

Nomainot dzīvokļa

durvis, tās cieši

noblīvējot

Nopakojot vēdināšanas kanāla lūkas

dzīvokļos

Netīrot vēdināšanas

kanālus

Nepietiekama gaisa pieplūde un temperatūras samazināšana dzīvojamās telpās veicina:

Paaugstinātu mitrumu telpās

Labvēlīgu vidi pelējuma sēnītes radīšanai

Skābekļa daudzuma samazināšanos

Aukstā gaisa pieplūdi telpās no virtuves un vannas istabas ventilācijas šahtām

Risku saslimt ar astmu

No kā palielinās gaisa mitrums telpās

Pieaudzis cilvēks caur plaušām diennaktī izdala apm. 350 g, bet caur ādu apm.600g

ūdens tvaiku

Dzīvoklī gaisa mitrums palielinās -gatavojot ēdienu, žāvējot veļu, u.c.

No nepietiekamas gaisa temperatūras telpā

Pelējuma sēnītes rašanās cēloņi

Konstrukciju caursalšana, nepietiekama gaisa temperatūra telpās

Paaugstināts mitrums telpās

Nepietiekoša telpu ventilācija

Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām

Sienā tiek iebūvēts pašregulējošais pieplūdes vārsts

Ventilācijas atveru iestrāde logu blokos ar gaisa caurlaidību 3m³/h

Gaisa pieplūdes nodrošināšana telpām

Virs ventilācijas kanāliem uzstādot jumta turbīnas deflektorus.

Paredzēts gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Stacijas iela 19renovēta 2012.gadā, ietaupījums 42% siltumenerģijas patēriņš apkurei 54.760 kWh/m²

2014.gadā uz fasādes parādās defekti -melni plankumi

Veiksmīgu renovāciju!

valdes priekšsēdētājsValdis Jēgers

valdis.jegers@v-nami.lv